Baltkrievu Kupalle apvienoja kultūras un tautas

 6. jūlijā baltkrievi svin vienu no senākajiem svētkiem, veltītam saulei – Kupalli, bet 7. jūlijā – Ivana dienu. Sakarā ar to, ka saulgriežu svētki ir vairāku tautu tradīcijās, Baltkrievu kultūras centru atbalstīja nacionālie kultūras centri un biedrības no Daugavpils un Rēzeknes. Kopumā izskanējušos Kupalles svētkus var nosaukt par internacionālajiem un maģiski spilgtajiem, saulainajiem, ar obligātiem nelieliem lietus pilieniem, kuri netraucēja lielam skatītāju skaitam priecāties mūzikai, vasarai un laimes ziedam.

2017. gada 7. jūlijā Dubrovina parkā sanāca simti „Baltkrievu Kupalles” dalībnieki un skatītāji. Katru gadu baltkrievu Kupalles svētki maina savu formātu: koncerts zālē, muzikāli teatralizēts priekšnesums mauriņā pie strūklakas, koncerts uz lielas skatuves parkā, kuru šoreiz papildināja kvests un informācijas segments.

Četras stundas Dubrovina parkā skanēja dziesmas dažādās valodās, deju pāri griezās deju riņķos, trokšņoja radošās meistardarbnīcas, bet pašie zinātkārīgie daugavpilieši un pilsētas viesi azarti meklēja laimes ziedu – „папараць-кветку”. Tā tika slēpta papardes krūmājos zem koka. Lai atrastu brīnumaino zierdu, vajadzēja iziet dažas kvesta stacijas (meklēšanas spēle).

Pirmajā stacijā – Baltkrievu kultūras centra informācijas teltī jebkurš interesents izveidoja pasta atklātni ar aplikāciju (выцінанка), dabūja kvesta dalībnieka zīmi un vienu burtu.

Otrajā stacijā – pie galda „Zāļu tēja” ansambļa „Ļanok” dejotāji piedāvāja meklētājiem zāļu tēju ar medu. Vajadzēja uzminēt pēc garšas un atpazīt pēc attēla, no kādām zālēm tika uzvārīts dzēriens, ka arī dabūt otro burtu.   

Trešjā stacijā – pie „Vēlmju koka”, kvesta dalībnieku gaidīja ansambļa „Kupaļinka” dziedātāji. Viņi palīdzēja viņam uzrakstīt slēpto vēlēšanos un uzticēt to sēnām ozolam, ka arī deva trešo burtu. 

Ceturtajā stacijā – pie „Neparastā burta”, ansambļa „Praļeski” dziedātājas piedāvāja mīklas un deva ceturto burtu, vienīgo latīņu alfabēta burtu, kuru var atrast arī baltkrievu kiriļicā. No saņemtajiem četriem burtiem vajadzēja sastādīt vārdu, proti, „Липа” (liepa, ліпа), un atrast tādu koku parkā.

Piektajā stacijā – zem liepa, paperdes lapās slēpās „Laimes zieds”. Šeit teātra studijas „Pauļinka” aktieri izdeva veiksmīgākajiem meklētājiem ziedu ar laimes vēlmēm un dāvināja baltkrievu konfektes.

Bet parkā staigāja cilvēki skaistajos vainagos no zālēs un puķēm, kurus viņi izveidoja paši radošajā meistardarbnīcā „Kupalles vainags”, kuru vadīja kora kapellas „Spadčina” dziedātāji.

Visas šīs darbības laikā uz lielas skatuves dinamiski skanēja koncerts. Viņu vadīja divas meitenes – latviešu Līga un baltkrievu Janina, kuri kupalles naktī dziedāja dziesmas, pina vainagus, lai pēc tam palaistu tos upē un ogligāti atrastu savu laimi. Viņi arī latviešu un baltkrievu valodā iepazīstīnāja skatītājus ar Kupalles svinēšanas tradīcijām, tautas ticējumiem un paražam. Pie tautas svētku dalībniekiem un skatītājiem ar apsveikuma runu vērsās Daugavpils pilsētas domes vicemērs Līvija Jankovska.

Koncerts sākās ar skaistu folklori horeografiskā ansambļa „Runi” no pilsētas Polocka (Baltkrievija) priekšnesumu, kurš iemācījās divas latviešu tautas dziesmas speciāli uzstāšanai Daugavpilī. Koncerta baltkrievu bloks turpinājās multikulturāli, kurā uzstājās Daugavpils nacionālo kultūras centru un biedrību ansambļi: krievu „Slavanka” (Krievu kultūras centrs) un „Lazorevij cvetok” (Rēzekne), ukraiņu „Mrija”, ebreju „Aviva”, poļu „Harfa”, lietuviešu „Rasa” (speciāli iemācījušies dziesmu baltkrievu valodā), vācu „Lorelei”. Un atkal skanēja baltkrievu dziesmas vairāku ansambļu izpildījumā, „Spadčina” un „Kupaļinka”, „Praļeski”un dziedātāja Pāvela Prozora, dejā riņķoja „Ļanok”. Stipru veselību, labklājību ģimenē un mājās, laimi Kupalles skatītājiem un dalībniekiem novēlēja Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska, piedāvājot visiem kopā nodziedāt populāro baltkrievu tautas dziesmu „Касіў Ясь канюшыну”.

Visās četras stundās Dubrovina parkā strādāja dažadu organizāciju radošās meistardarbnīcas, kurās varēja dabūt izpalīdzīgu informāciju un iemācīties kaut ko jaunu. Piemēram, Baltkrievu kultūras centrs mācīja veidot papīra vicinanku, baltkrievu kultūrizglītības biedrība „Uzdim” – lupatu lelli-amuletu, bet polockas amatnieki – salmu suvenīrus un līna „mājas gariņus”.

 Svetkus-kvestu „Baltkrievu Kupalle” sagatavoja Baltkrievu kultūras centrs ar Kultūras ministrijas, Kultūras pārvaldes, Latviešu kultūras centra, sabiedrības organizāciju “Patvērums “Drošā māja”, „Sadarbības platforma” un „Informācijas centrs imigrantiem” atbalstu.

BKC izsaka sirsnīgu pateicību par svētku informacionālo atbalstu avīzēm „Million”, „Latgales laiks” un „Naš gorod”, portālam Gorod.lv, Nasha.lv и D-fakti.lv, radiostacijai „Alisa +” un uzņēmumam „Labiekartošana”.

Informāciju sagatavoja:

Baltkrievu kultūras centrs