2017. gada 26. jūlijā Baltkrievu kultūras centrā (BKC) Daugavpilī atvērās literārā istaba, kas tika veltīta tautas dzejnieka Rigora Borodulina daiļradei. Par pasākuma pamatu kļuva kustīgā izstāde “Рыгор Барадулін. Прыходзім, каб знайсці сябе ў жыцці…”, kuru prezentēja Baltkrievijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts baltkrievu literatūras vēstures muzejs (Minska, Baltkrievija).
2017. gads Baltkrievijā ir atzīts par Zinātnes gadu. Sakarā ar to, BKC startēja projekts „Zinātnisks muzeju maratons” un tika parakstīts līgums starp BKC un Valsts baltkrievu literatūras vēstures muzeju par ilgstošu sadarbību. Šo vienošanu robežās tika organizētas literārās izstādes, kuras tika izveidotas uz profesionālo pētnieku un literatūras kritiķu zinātnisko izstrādājumu pamatiem un kuras tika veltītas Jankam Kupalam, Maksimam Bogdanovičam un Petrusam Brovkam.
Rigors (Grigorijs) Borodulins (1935 – 2014) – baltkrievu dzejnieks, esejists, tulkotājs (baltkrievu valodā pārtulkoja atsevišķus Viljama Šekspīra, Omara Hajama, Sergeja Esenina, Adama Mickeviča, Džordža Bairona un citu autoru darbus); vairāku humora un satīrisku darbu un epigrammu autors; pēdējais Baltkrievijas Tautas dzejnieks, kura vārds šodien ir zināms visā literatūras pasaulē. R. Borodulina, kurš ir atzīts par poētiska vārda virtuozu, daiļrade ir ļoti tēlaina un īpatnēja, bet dzeja ir pilna ar filozofisko nozīmi. Pirmie dzejoļi (uzrakstīti zem pseidonīma A. Čabors) tika izdoti kad viņš jau mācījās vidusskolā. Pirmā viņa dzejoļu krājuma „Маладзік над стэпам» (1959) galvenās tēmas kļuva karš, baltkrievu tautas garīgums un talants, pēckāra laika grūtības. Pēc tam iznāca krājumi «Рунець, красаваць, налівацца!» (1961), «Нагбом» (1963), lūgšanas dzejas krājums «Ксты» (2005), par kuru dzejnieks tika nominēts uz Nobela prēmijas kandidātu. R. Borodulins ir apbalvots ar Tautas draudzības ordeni, Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni, Franciska Skorina medali, ir Janka Kupalas Valsts prēmijas laureāts par dzejoļu krājumu „Рум” (1976. gads).
Baltkrievu kultūras centrā cenšās neattiekties pie darba formāli, bet meklēt jaunus pasākuma organizēšanas formas un formātus. Šoreiz izstādes atvēršana notika literārās istabas formātā, kur pie apaļa galda sanāca cilvēki, kuriem ir interese pret literāro vārdu un baltkrievu dzeju.
“Трэба дома бываць часцей,
Трэба дома бываць не госцем,
Каб душою ты стаў чысцей
І не страціў святое штосьці…”
Ar tādiem dziesmas ar R. Borodulina dzejoļa vārdiem ansambļa „Песняры” izpildījumā sākās pasākums. „Tieši šīs simbolisks dzejolis, kurš atrvēra mūsu literāro istabu, ir tuvs katra baltkrieva sirdij, ne tikai Baltkrievijā, bet arī ārzemēs,” savā runā atzīmēja BKC vadītāja Žanna Romanovska. Viņa arī prezentēja klausītājiem unikālu dzejnieka dzejoļu grāmatu “І свету ўсяму”, kuru Pasaules baltkrievu salidojumā Minskā baltkrieviem no Daugavpils uzdāvināja Romas katoļu draudze no Sarkanās baznīcas, kurā pēdējo reizi atvadījās no dzejnieka R. Borodulina. Šīs dzejolis noskanēja arī latviešu valodā BKC kultūras projektu vadītājas Anastasijas Lukašenokas izpildījumā.
Lielu iespaidu uz klausītājiem atstāja filma par R. Borodulinu ar simbolisko nosaukumu „Пачуй!” („Saklausi!”), kurā skaistajā literārajā baltkrievu valodā izskanēja stāsts par spilgtu dzejnieka dzīvi un daiļradi.
Neformālā atmosfērā, ar tējas krūzi, visi iedvesmojoši lasīja dzejoļus, ka arī dalījās ar savām domām un iespaidiem. Baltkrievijas Rakstnieku savienības loceklis, dzējnieks Staņislavs Volodko izstāstīja daudz interesantus faktus un stāstus par dzejnieku, jo bija personīgi ar viņu pazīstams.
Bet pēc tam visi klausījās aizraujošus stāstus par R. Borodulina daudzkrāsaino un vairāku tēmu dzeju, kurus klausītājiem piedāvāja biedrības „Уздым” ilgstošā kultūras darbiniece un biedrības līdzdibinātāja Jevgenija Guļajeva; ar savām domām padalījās dzējniece un gleznotāja, Daugavpils pilsētas domes Goda diploma un sudraba zīmes „Gada balva – 2014” īpašniece Anastasija Sazankova. Diskusijā piedalījās arī Latgales Brīvo mākslinieku asociācijas priekšsēdētāja Marija Safronova, Latvijas Baltkrievu savienības valdes loceklis Valērijs Ambrosovs un daudzi citi, jo vienaldzīgu šajā vakarā nebija, kā rezultātā tikšanās notika liriskā, sirsnīgā un siltā atmosfērā.
Pasākuma beigās BKC metodiķe Marija Pometko atzīmēja, ka šīs pasākums simboliski saucās „Пачуй!” („Saklausi!”) ne tik vienkārši. Šīs nosaukums nozīmē cerību tam, ka literārās istabas dalībnieki saklausīja kaut ko vērtīgu un atrada Rigora Borodulina dzejā kaut ko svarīgu un jaunu arī sev. Un šie jauni atklājumi palīdzēs mums dzīvē, kā ir teikts slavenajās dzejnieka vārsmās:
«Прыходзім, каб знайсці сябе ў жыцці,
А не згубіцца і не разгубіцца…”
Informāciju sagatavoja:
Baltkrievu kultūras centrs